Sumatra: dabas mežonīgais skaistums

Sumatra (jeb alternatīvi Sumatera) ir viena no Indonēzijas lielākajām salām, kā arī pasaules sestā lielākā sala. No pārējām vietām Sumatra atšķiras ar dabu, kas apvieno sevī gan floras košumu, gan katastrofu niknumu. Vulkāniskie izvirdumi, zemestrīces, cunami un nogruvumi nekad nepazūd no vietējo avīžu lapām. Neskatoties uz to, tiem, kas grib izbaudīt kaut ko aizraujošāku nekā vienkāršu gulēšanu pludmalē, Sumatra noteikti ies pie sirds. Stāvot paša vulkāna galotnē un skatoties uz pirmatnējiem džungļiem, kas piekrastē pārtop par pludmalēm, neviens piedzīvojumu meklētājs nevarēs noliegt, ka Sumatra piedāvā vienu no unikālākajam pieredzēm Indonēzijā.

Šeit Jūs atradīsiet aktivitātes jebkurai gaumei – orangutānu patversme Bukit Lawang ciemā, Pulau Weh pasaules klases daivings, Mentawai salu sērfošana un daudz kas cits. Jūs varēsiet arī izbaudīt asu Padang virtuvi, atpūsties Tobas ezera piekrastē, doties pārgājienā Kerinci kalnā, apskatīt Belitung granīta pludmales un iepazīties ar Kiluan delfīniem. Runājot par faunu, apskatāmo dzīvnieku Sumatrā ir ļoti daudz, ieskaitot tādus neparastus eksemplārus kā Sumatras tīģerus, vienradžus un Indonēzijas ziloņus.

Tobas ezers

Tobas ezers (Danau Toba) ir Sumatras, Indonēzijas un pasaules lielākais vulkāniskās izcelsmes ezers, ka aizņem 1 707 km² lielu platību (par 1 000 km² lielāku, nekā Singapūra). Šis ezers paradījās apmēram 70 000 gadus atpakaļ vulkāna izvirduma dēļ, un iespējams ir lielākais vulkāniskais krāteris pasaulē. Daži zinātnieki pat uzskata šo izvirdumu par iepriekšējā ledus laikmeta aizsācēju.

Ezera vidū atrodas sala nosaukumā Pulau Samosir, kura agrāk bija savienota ar pārējo zemi ar nelielu zemesšaurumu, kuru vēlāk aizvietoja ar tiltu, lai ļautu laivām brīvi pārvietoties pa ezeru. Samosir sala ir bataku cilts kultūras centrs. Šī ir vieta, kur atpūta notiek pati par sevi, un nekas nav jādara. Vienkārši atslābinieties un ļaujiet šīs vietas maģiskajai atmosfērai visu darīt pašai. Izmēģiniet ezera siltos, vulkāniskos ūdeņus vai, ja atradīsiet pietiekami daudz gribētāju, pasūtiet kuģi, uz kura varēsiet ballēties visu nakti ezera vidū. Ja patīk lasīt pludmalē, tad te arī atradīsiet daudz lietoto grāmatu veikaliņu, kā arī katru trešdienas un sestdienas vakaru “Bagus Bay” restorānā notiek tradicionālo bataku deju izrāde, kurai seko vietējās tautas dziesmas.

Bukitlavanga

Bukitlavanga (Bukit Lawang) ir neliels ciems Gunung Leuser nacionālajā dabas parkā Sumatras ziemeļos, 90 kilometros no Medanas pilsētas. Šī vieta tūristu vidu ir populāra ar to, ka šeit ir iespējams apskatīties orangutānus viņu gandrīz dabīgajā vidē, savvaļā. 1973.g. viena Šveices kompānija Bukit Lawang ciemā dibināja orangutānu “rehabilitācijas centru”, kur no nebrīves atlaistie dzīvnieki varētu pierast pie savvaļas. Centra darbinieki māca pērtiķiem visas nepieciešamas prasmes un iemaņas un pēc karantīna un pierašanas perioda atlaiž tos džungļos. Visi izlaistie orangutāni tiek izsekoti, un tiem tiek sniegta palīdzība, piemēram, tiek nodrošināta papildus pārtika, kamēr viņi neiemācīsies mežā dzīvot pilnīgi patstāvīgi. Uzreiz pēc centra dibināšanas Bukit Lawang piesaistīja daudzus tūristus, un mūsdienās tā ir viena no visapmeklētākajam vietām Sumatrā.

Kerinčiseblata

Kerinčiseblata (Kerinci Seblat) ir viens no Sumatras un Indonēzijas vispār lielākajiem nacionālajiem parkiem, kas atrodas veselās četrās provincēs. Tā 14 000 km² ir tik pat daudzveidīgi, cik tie ir fascinējoši – no daudzām ielejām līdz Kerinci kalna virsotnes (3 805 km) – viss tropisko džungļu klāts. Kerinci Seblat ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts un arī viens no svarīgākajiem tīģeru rezervātiem pasaulē.

Šī ir faunas neticami bagāta vieta – vairāk nekā 375 putnu sugu, reti Sumatras tīģeri, ziloņi, dūmakainie leopardi, tapīri, saules lāči un vismaz septiņas pērtiķu sugas. Eksotiskās floras te arī ir pietiekami daudz, un īpašas uzmanības vērtas ir pasaules lielākās puķes – koši sarkanās Rafflesia arnoldi, kas var izaugt līdz pat vienam metram diametrā. Milzīgi Amorphophallus titanum un Amorphophallus gigas, turpretim, aug nevis platumā, bet augstumā, sasniedzot līdz pat 4 metrus. Kalnainajos apgabalos var atrast vēl vienu interesantu ziedu – Anaphalis javanica jeb Javas ēdelveiss, kas aug tikai uz vulkāniem, sasniedzot vairāk nekā 2 metrus augstumā.