Aglonas bazilikas komplekss

Aglonas bazilika

Baznīcā aplūkojama plaša gleznu, skulptūru un mākslas darbu kolekcija, tajā skaitā populārā 17. gadsimtā veidotā svētbilde “Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte”, kuru iespējams redzēt tikai reliģisku svētku periodā.

Aglonas bazilikas iekšējie priekšmeti veidoti 18. gadsimtā, sānu altāri – 19. gadsimta sākumā.

Aglonas bazilikas vēsture

17. gs. beigās Dominikāņu ordenis Aglonā izveidoja klosteri un uzbūvēja pirmo koka baznīcu. Kad 1699. gadā būvētā baznīca liesmās aizdegās, tās vietā no 1768. – 1780. g. uzbūvēja mūra klostera būvi un tagad esošo dievnamu.

Dievnama interjera apdare veidojusies no 18. līdz 19. gs., toties kancele, ērģeles, bikts sols – 18. gs. beigās.

1697. gadā muižu valdītāja Ieva Justīne Šostovicka ar Livonijas bīskapa Nikolaja Poplavska palīdzību lūdza Viļņas dominikāņus nodibināt Aglonā klosteri un skolu. Šostovicku pāris šīs ieceres realizēšanai ziedoja 17 sādžas ar kopumā 90 mājām – “Dievam par godu un latviešiem par svētību”. 1688. gadā Aglonā viesojās Viļņas dominikāņu klostera priors tēvs Remigijs Mosokovskis, lai kādā no latgaļu svētvietām veidotu klosteri kopā ar baznīcu.

Dominikāņi Aglonas baznīcā izlika Dievmātes gleznas pārzīmējumu, kas veidots pēc Trāķu dievnama (Lietuvas) neviltotā mākslas darba. Vai tā ir taisnība vai nē, vēljoprojām klīst leģendas, ir viedokļi, kas apgalvo pretējo – neviltotais mākslas darbs ticis iemainīts un Aglonā atrodas nevis kopija, bet oriģinālā glezna. Arī tagadējo baznīcu Aglonā būvēja pēc Trāķu bazilikas parametriem un kā viena, tā otra ir veltītas Dievmātes debesīs uzņemšanas godam.

Aglonā tika nodibināts arī Sv. Dominika III ordenis, kuram varēja pievienoties gan sievietes, gan vīrieši, kas negribēja atteikties no laicīgās dzīves, bet sekoja ordeņa noteikumiem, nožēloja grēkus un strādāja žēlsirdības darbu. Kad 1699. gadā celtā parastā koka baznīca tika iznīcināta, tās vietā 1768.-1780. gadā uzbūvēja mūra klostera būvi un izteiksmīgu baroka stila baznīcu ar diviem gandrīz 60 m augstuma torņiem.

Dievkalpojumu laukums

Drīzumā notiekošai īpašajai Romas pāvesta vizītei Latvijā, 90. gados bazilikas priekšpusē tika izbūvēts laukums, kur tiek iets procesijas gājienos un svarīgāko dievkalpojumu laikā drūzmējās baznīcēni. Laukums veidots kā atdalīta svēta vieta, kas ar baziliku veido vienotu ansambli.

Svētceļojumi uz Aglonu

15. augusts ir Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs pieņemšanas svētki, kuros viena no burvīgākajām mūsdienu baznīcas paražām ir svētceļojumi uz Aglonu. Tajos piedalās ticīgie gan no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un vēl dažādām Eiropas valstīm.

Garāko ceļa posmu Latvijā mēro Liepājas katoļi – viņu ceļojums ir vairāk nekā septiņu dienu garumā. Aglonas tuvumā svētku laikā, dažāda izmēra dievlūdzēju pulki piepilda visus šā apvidus ceļus. Arī nakts dievkalpojums saviļņo un pārsteidz ikvienu, kas to izbauda bazilikas laukumā, atrodoties plecu pie pleca ar ticības ļaudīm visapkārt.

Ticības brāļi un māsas Aglonā viesojas svētceļojumu laikā, manāmi vairāk – Vasarsvētkos un Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētceļojumus.