Svētceļojums uz Aglonu pēc svētā avota un dziedinošās svētbildes

Aglonas Dievmāte

Par Aglonas neticamajiem notikumiem iet dažādas runas. Par piemēru, viens zemnieks Kristaps Mateisāns, cēlies no Spīku ciema vedis uz Aglonu atvasi kristīt. Ar laivu braucot pāri Cirīša ezeram, sākusies milzīga vētra un viļņu ietekmē laiva sākusi šūpoties. Zemnieks, mēģinot noturēt laivu virs ūdens, pēc brīža tikai ieraudzīja, ka viņa atvase iegāzusies ezerā. Sapratis, kas noticis, K. Mateisāns sācis izmisīgā tonī bļaut pēc Aglonas Dievmātes palīdzības, un tajā pašā momentā atvase parādījusies ezera krastā un krastmalā atradušies cilvēki to veselu un sveiku izcēluši no ezera.

Svētbilde

Arī 17. gadsimtā uz ozola koka veidoto svētbildi ticīgie ļaudis notur par brīnumdarītāju. Ļaudis mēdz domāt, ka svētbildei pat piemīt ārstniecisks spēks.

Svētais avots

Arī slavenajam avotu ūdenim, kas nāk no Egles ezera un iztek pie Aglonas bazilikas ir piemērojams augstākstāvošs dziednieciskas spējas.

19. gadsimtā, precīzāk 1824. gadā, dominikāņi vēlējās, lai eksperti veic klosterim blakus esošā avota pārbaudi. Tā kā Pēterburgas Medicīnas akadēmijā nodotās analīzes pierādīja, ka sēravota ūdens drīkst tikt izmantots medicīniskiem nolūkiem, kā rezultātā īsā laika posmā tika uzcelta parasta slimnīca ar 10 vietām.

Karaļa kalns

Tuvumā Aglonas bazilikam, dodoties uz Dagdas pusi, Aglonas ezera krastā ir izbūvēts “Karaļa kalns” – ozolkoka tēlu dārzs ar Kristus, eņģeļa, krusta un 12 cilšu varoņiem.

Apbrīnojamais tēlu dārzs veidots uz kāda uzņēmēja īpašuma – viņš bija ieplānojis apburošajā vietā celt privātmāju, tomēr šī doma palika otrajā plānā, vērtējot garīgās vērtības augstāk un cildinot tās. Kristus tēls veidots no 600 gada saglabājušās ozola koka, kura apkārtmērs nocērtot fiksēts 4,5 metru un garums 14 metri.